Dzirdi, dzirdi, kā elpo mežs?
Nāc, tuvāk nāc un saplūsti jauno čiekuru smaržā, kā dzintars, kas gadsimtos to tvēris.
Tev mirklī šajā tas ļauts,,,
Kārķi
Tur kāds noteikti ir, teica ezītis.
Un dziļi ievilcis elpu, devās baltajā dūmakā, kas strauji savilkusies pār lauku.
Tā nebija pirmā reize, kad debesis nokāpušas līdz zemei, bet pirmā, kad kāds uzdrošinājās tajā ieiet...
Kārķi
Tu teici, auksts!
Un dziļāk šalles baltajās pūkās ietīties sāc.
Es teicu, karsts, jo Tavu dzidro acu smaids sirdī manā lēnām kūst ...
Kārķi
