Dzirdi, dzirdi, kā elpo mežs?
Nāc, tuvāk nāc un saplūsti jauno čiekuru smaržā, kā dzintars, kas gadsimtos to tvēris.
Tev mirklī šajā tas ļauts,,,
Kārķi
Tur kāds noteikti ir, teica ezītis.
Un dziļi ievilcis elpu, devās baltajā dūmakā, kas strauji savilkusies pār lauku.
Tā nebija pirmā reize, kad debesis nokāpušas līdz zemei, bet pirmā, kad kāds uzdrošinājās tajā ieiet...
Kārķi
Tai klusajā mirklī, kad debesu visums pie Tevis sētā nāk.
Zūd laiks solījumu akā, zūd šodiena un vakardienas stāsts.
Vien Tu un tumsa vienā ritmā elpo, jo visums šonakt Tevī mīt...
Kārķi
