Kad vasaras baltām mākoņu gubām gulbju spārnos izgaist ļauts.
starp rudens lietavu vējiem tie saulei līdzi ceļu sev lauž.
Nāc pieskaries un sajūti, kā pasaule pamazām stāties sāk.
Kārķi
Kaut kur, augstu virs galvas vējš priežu galotnēm notrauc sniegpārslu kupenu baltu.
Meža vidū viens Tu stāvi, vien sasalusi, balta elpa mirklī sarmas pārslās pārvēršas.
Stindzinošs klusums, sniegā baltā pārvērties, šonakt -32° C
Kārķi
Tu teici, auksts!
Un dziļāk šalles baltajās pūkās ietīties sāc.
Es teicu, karsts, jo Tavu dzidro acu smaids sirdī manā lēnām kūst ...
Kārķi
